Arheologi atzīst, ka fermentācijas procesa senākā vēsture vairs nav izsekojama, tomēr šis process mūsu ikdienā ir līdzās visur – medicīnā, pārtikas, veselības un sporta nozarēs, kā arī dažādu vielu un produktu uzglabāšanā.
Lai izdzīvotu, senajam cilvēkam bija jāapmāna daba, un jāiemācās vadīt dažādus dabas procesus.
Kas šodien mums šķiet pašsaprotams un ‘dabisks’, senākajā vēsturē bija māksla, burvestība un varenības avots vienlaikus.
Pārtikas produkti, graudaugu raža, gaļa – viss ar laiku bojājās, bet bojāšanās procesa apstādināšana un pārtikas vielu pārveidošanās – fermentācija – ļāva cilvēkam iegūt ilgstoši uzglabājamas un galvenais – garšīgas, veselīgas lietas! Dabiskajos apstākļos dažādu baktēriju, raugu un fermentu (par kuru klātbūtni nevienam nebija ne jausmas) iedarbībā ar produktiem notika neizskaidrojamas pārmaiņas. Šodien cilvēks ir iemācījies pieradināt un izmantot savā labā mikrobioloģiskās pasaules spēkus.
Lai arī kā būtu mainījusies cilvēku dzīve tūkstošu gadu garumā, šodien arvien populārāka kļūst dažādu ikdienā nepieciešamu lietu gatavošana mājās – alus un vīna darīšana mājās, siera siešana, maizes cepšana un mājas kosmētikas gatavošana.
Mēdz teikt, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Apvienojot tradīcijas un zinātni, visā pasaulē attīstās nopietna līmeņa hobiji, nojaucot robežas starp tautsaimniecības nozarēm – ražošanu, pārtikas rūpniecību, kosmētikas industriju, lauksaimniecību u.c.